Kaķis vairs nelec kā agrāk? Tā var būt locītavu sāpju pazīme

Kaķis vairs nelec kā agrāk? Tā var būt locītavu sāpju pazīme

Kaķu osteoartrīts bieži paliek nepamanīts, jo sāpes ne vienmēr izpaužas kā klibošana. Visvērtīgākais diagnostikas instruments mājās bieži ir rūpīga ikdienas uzvedības novērošana.
Raksta autors
Sanita Straume
Sanita Straume
Produktu vadītāja / veterinārārste

Daudzi kaķu īpašnieki sagaida, ka locītavu sāpes būs viegli pamanāmas: kaķis klibos, žēli ņaudēs vai acīmredzami saudzēs kāju. Taču kaķiem osteoartrīts bieži izskatās pavisam citādi. Kaķis var vienkārši pārstāt lēkt uz palodzes, izvēlēties zemāku guļvietu, retāk rotaļāties vai sākt mazāk kopt apmatojumu grūtāk pieejamās vietās vai otrādi - pastiprināti laizīs sāpīgo locītavu. Šīs pārmaiņas mēdz attīstīties lēni, tāpēc tās viegli norakstīt uz “vecumu” vai rakstura maiņu.

Tieši tādēļ kaķu locītavu slimību savlaicīgā atpazīšanā īpaši svarīgs ir īpašnieks. Ikdienā jūs redzat kaķi vidē, kurā tas jūtas droši, un varat pamanīt nianses, ko veterinārārsts var neievērot apskates laikā.

Osteoartrīts kaķiem ir biežāks, nekā šķiet

Osteoartrīts ir progresējoša locītavu slimība, kurā notiek locītavas skrimšļa bojājums, izmaiņas zem skrimšļa esošajā kaulā, locītavas kapsulas sabiezēšana un var veidoties osteofīti jeb kaula izaugumi. Veselā locītavā skrimslis nodrošina gludu, zemas berzes kustību; bojājoties šai sistēmai, samazinās kustību komforts un var attīstīties hroniskas sāpes.

Vairāku pētījumu dati rāda, ka radioloģiskajā izmeklēšanā osteoartrītu vecākiem kaķiem atrod ļoti bieži. Piemēram,  vienā pētījumā tās osteoartrīts bija 90% kaķu, kas vecāki par 12 gadiem, taču lielākajai daļai īpašnieki nebija ievērojuši slimības klīniskās pazīmes. Citā pētījumā 82% kaķu, kas vecāki par 14 gadiem, bija radioloģiskas osteoartrīta izmaiņas. Tas labi parāda galveno problēmu: slimība var būt klātesoša ilgi pirms tā tiek atpazīta.

Kā atpazīt artrītu kaķiem?

Vecāks kaķis var kļūt mierīgāks, taču novecošana pati par sevi neizskaidro sāpes. Ja kaķis pārstāj darīt to, ko agrāk darīja viegli, jādomā par iespējamu fizisku iemeslu.

Kaķi bieži maskē sāpes, un klibošana var nebūt redzama pat tad, ja skartas vairākas locītavas. Hroniskas locītavu sāpes var mainīt aktivitāti, kopšanos, miegu, socializāciju un pat apetīti.  Tāpēc visvērtīgāk ir salīdzināt kaķa pašreizējo uzvedību ar viņa paša ierasto uzvedību pirms dažiem mēnešiem vai gadiem.

Ievēro!

Tieši uzvedības pārmaiņas kaķiem bieži ir svarīgākās osteoartrīta klīniskās pazīmes.

Pievērsiet uzmanību, ja ievērojat šādas izmaiņas:

  • Kaķis vilcinās pirms lēciena, lec zemāk, izmanto atbalsta posmus vai vispār pārstāj kāpt agrāk iecienītās vietās. Nolec lejā pa posmiem, meklē alternatīvu ceļu, izvairās no augstuma.
  • Pa kāpnēm pārvietotjas lēnāk, regulāri apstājas, kāpj citādi nekā agrāk  vai pat izvairās no kāpnēm.
  • Mazāk spēlējas, ķer rotaļlietas, retāk medī.
  • Apmatojums kļūst nekoptāks, savēlušies mati īpaši muguras vai ķermeņa aizmugurējā daļā, ko sāpīgi aizsniegt.
  • Vairāk guļ, retāk maina guļvietu, biežāk izvēlas vieglāk pieejamas vietas.
  • Grūtības iekāpt tualetes kastē vai izkāpt no tās, var nokārtoties ārpus kastes.

Sešas ikdienas situācijas, kuras vērts novērot

  • Vai kaķis joprojām vienā lēcienā tiek uz savas iemīļotās palodzes vai mēbeles?
  • Vai viņš lejā lec tikpat brīvi un pārliecinoši kā agrāk?
  • Vai skrienot kustības ir vienmērīgas, nevis īsas, piesardzīgas vai saraustītas?
  • Vai kaķis joprojām labprāt rotaļājas un medī rotaļlietas?
  • Vai viņš rūpīgi kopj visu ķermeni, arī muguras un gurnu zonu?
  • Vai nav mainījusies tualetes lietošana, socializācija vai reakcija uz pieskārieniem?
Ievēro!

Ja ievēro iepriekš minētās izmaiņas, nofilmē īsus video, piemēram, kā kaķis lec, nokāpj no mēbelēm, iet pa kāpnēm (uz augšu un uz leju), pieceļas  pēc atpūtas. Ar šiem video veterinārārstam būs vieglāk identificēt problēmu.

Ko var darīt, ja osteoartrīts ir apstiprināts

Osteoartrītu parasti nevar “izārstēt” vienā solī, taču kombinējot  vairākus savstarpēji papildinošus pasākumus, ir iespējams mazināt sāpes, saglabāt muskuļu masu un kustīgumu, uzlabot dzīves kvalitāti un pēc iespējas palēnināt slimības progresēšanu:

  • Veterinārārsta nozīmēta pretsāpju un pretiekaisuma terapija, ņemot vērā kaķa veselības stāvokli un nepieciešamo kontroli.
  • Ja kaķim ir liekais svars, noteikti nepieciešams to mazināt, jo pārmērīgais svars palielina mehānisko slodzi uz locītavām un ar taukaudiem saistītus iekaisuma procesus. Šim nolūkam rekomendējam veterinārās diētas svara mazināšanai: Prins VitalCare Diet Weight Reduction&Diabetic un Prins NatureCare Diet Cat Weight Reduction& Diabetic mitrā barība.
  • Ja nav nepieciešama svara mazināšana, tad ideāli piemērota ir pilnvērtīgā diētiskā barība kaķiem locītavu atbalstam osteoartrīta gadījumā: Prins VitalCare Diet Mobility
  • Kontrolēta, vieglas intensitātes kustība un rotaļas, lai saglabātu muskuļu spēku un kustīgumu. Izvēlies kādu no mūsu kaķu barības/kārumu puzlēm, kuras nodarbinās kaķa prātu un simulēs  medības: Nina Ottosson kaķu puzle Buggin Out.
  • Kā daļu no kopējā plāna var izmantot arī hondropotektorus: WeJoint Plus pastu, Folrex no Catalysis. Hronisku sāpju gadījumā rekomendējam WeConfort kapsulas ar kaņepju sēklu eļļu, augstu omega-3 saturu un velna nagu. Šīs kapsulas var atvērt un iemaisīt barībā vai ievadīt tieši mutē.

Dažu šķirņu kaķiem ir nosliece uz locītavu problēmām. Piemēram, Skotijas nokareno ausu šķirņu kaķiem ir iedzimta visu organismā esošo skrimšļaudu (arī locītavu) deģenerācija, tāpēc jau jauniem kaķiem ir nepieciešama papildu uzmanība un rūpes. Konsultējieties ar veterinārārstu kā aizkavēt problēmas attīstību. Iespējams, veterinārārsts nozīmēs patstāvīgu hondroprotektantu, piemēram, WeJoint Plus  un/vai veterinārās diētas lietošanu

Mājokļa vides pielāgošana var būt tikpat svarīga kā medikamenti

Kaķim ar sāpīgām locītavām ikdienas dzīve kļūst vieglāka, ja vajadzīgās vietas nav jāsasniedz ar lieliem lēcieniem. Daži piemēri kā varam pielāgot dzīves vidi artrītiskam kaķim: 

  • Novietojiet barības un ūdens traukus viegli pieejamā vietā, 
  • nodrošiniet pakāpienus vai rampas uz iecienītām atpūtas vietām,
  • izmantojiet tualetes kasti ar vismaz vienu zemu malu.

Galvenais, ko atcerēties

Kaķu locītavu sāpes bieži ir klusas. Tās var slēpties aiz mazākas aktivitātes, retākas lēkšanas, nekoptāka apmatojuma, izvairīšanās no pieskārieniem vai izmaiņām kaķu tualetes lietošanā. Šādas pazīmes nav vienkārši “normāla novecošana”. Jo agrāk tās tiek atpazītas un pārrunātas ar veterinārārstu, jo vairāk iespēju saglabāt kaķa komfortu un kustību brīvību.


Citi raksti