Galvenās atziņas:

• Izvēlieties barību atbilstoši suņa vecumam, šķirnes izmēram un veselības stāvoklim. Pielāgojiet barības daudzumu suņa aktivitātei. 
• Vienmēr lasiet barības etiķeti! Tajā uzzināsiet par barības kategoriju, izejvielām un papildu pievienotām vielām, tai skaitā, vitamīniem un minerālvielām, barošanas vadlīnijas. 
• Ja vēlaties paši gatavot barību savam sunim, rūpīgi izvērtējiet receptes kopā ar veterinārārstu un/vai kvalificētu ēdināšanas speciālistu.
• Jūsu galvenais padomdevējs - veterinārārsts! Veterinārās klīnikas apmeklējuma laikā vienmēr pārrunājiet jūsu suņa ēdināšanu.

Barība ir suņa veselības un ilga mūža stūrakmens

Suņa organisms ir sarežģīta sistēma, kurā katru šūnu, hormonu un fermentu veido tieši tās uzturvielas, ko dzīvnieks uzņem ar barību. Veterinārārsti un jaunākie klīniskie pētījumi apstiprina, ka uzturs ietekmē gandrīz visus dzīvības procesus, jo īpaši:

• Zarnu mikrobioms un imunitāte: Aptuveni 70% suņa imūnsistēmas audu atrodas zarnu traktā. Pareiza barība veicina labo baktēriju attīstību un līdzsvaru.
• Āda un apmatojums: Pirmā pazīmes, ka barība nav piemērota, bieži parādās kā nespodrs kažoks, nieze vai auss iekaisums.
• Orgānu funkcijas: Nieres, aknas un sirds strādā ar mazāku slodzi, ja barībā ir augstas kvalitātes proteīni un sabalansētas minerālvielas.
• Dzīves ilgums: Pētījumi liecina, ka suņi ar optimālu ķermeņa kondīciju un pareizu uzturu dzīvo par 1,8 līdz 2,5 gadiem ilgāk nekā tie, kuri cieš no aptaukošanās vai uzturvielu deficīta.

Kādas ir suņa uztura pamatvajadzības?

Suņi, atšķirībā no kaķiem, nav stingri gaļēdāji. Lai gan gaļa veido lielāko daļu no viņu uztura, suņi var gūt vērtīgas uzturvielas arī no graudaugiem, dārzeņiem un augļiem. Šīs sastāvdaļas nav tikai "pildvielas", bet gan svarīgi vitamīnu, minerālvielu un šķiedrvielu avoti.

Kvalitatīvai suņu barībai jānodrošina piecas galvenās uzturvielu grupas:

Olbaltumvielas (proteīni)

Tās sastāv no dažādām aminoskābēm, no kurām dažas suņa organisms spēj sintezēt, bet 10 ir tā saucamās neaizvietojamās aminoskābes, kuras sunim ir obligāti jāuzņem ar barību.

Olbaltumvielas kalpo kā būvmateriāls orgāniem, muskuļiem, kauliem, imūnsistēmai, matiem un nagiem. Suņa barībā proteīns var būt dzīvnieku vai augu izcelsmes, piemēram, vistas, liellopu gaļa, zivis, olas, rīsi, zirņi u.c.

Svarīgi, ka dzīvnieki uzņem pareizu olbaltumvielu daudzumu, un proteīnam ir jābūt viegli sagremojamam. Liekais proteīna daudzums, ko suns uzņem ar barību, organismā neuzkrājas un netiek izmantots papildu muskuļaudu veidošanai. Proteīna izēdināšana vairāk nekā tas ir nepieciešams nedod nekādu labumu jūsu mīluļa veselībai.

Ogļhidrāti

Sagremojamie ogļhidrāti (ciete un cukuri) nodrošina tūlītēju enerģiju aktivitātēm, tie tiek uzkrāti aknās un muskuļos glikogēna veidā. Enerģija ir nepieciešama dažādu organisma funkciju nodrošināšanai, piemēram, vielmaiņai, smadzeņu un nervu sistēmas darbībai. Savukārt, nesagremojamie ogļhidrāti ir būtisks šķiedrvielu avots, kas nepieciešamas zarnu veselībai.

Pateicoties tādiem izejvilelu apstrādes procesiem kā malšana un termiskā apstrāde, ogļhidrāti kļūst vieglāk pārstrādājami.

Vai zināji, ka suņu senču ģenētiskās izmaiņas, kas ļāva pārstrādāt barību ar augstu cietes saturu, bija viens no izšķirošiem faktoriem, kas palīdzēja suņu domestikācijas sākumā. 

Tauki

Tauki ir galvenais enerģijas avots (nodrošina 2,5 reizes vairāk enerģijas nekā proteīni), un tie ir nepieciešami arī noteiktu vitamīnu (A, D, E, K) uzsūkšanai, uzglabāšanai un transportēšanai. Suņu barībā tauki var būt dzīvnieku vai augu izcelsmes.

Tauki ir arī taukskābju avots, no kurām vissvarīgākās ir omega-3 un omega-6 taukskābes. Omega-3 ir nepieciešamas šūnu membrānām un iekaisuma mazināšanai, to avoti ir zivju eļļa, aļģu eļļa, linsēklu eļļa, bet omega-6 – svarīgas audu atjaunošanās procesā, tai skaitā stiprai ādas barjerai. Omega-6 taukskābes visbiežāk ir augu izcelsmes. 

Vitamīni un minerālvielas

Galvenās minerālvielas vai makroelementi, kas nepieciešami organismam, ir kalcijs, fosfors, kālijs, nātrijs, hlorīds un magnijs. Nepieciešamais mikroelementu daudzums ir daudz mazāks, un pie tiem pieder, piemēram, cinks, varš un selēns.

Vitamīni ir uzturvielas, kas nepieciešamas pavisam nelielā daudzumā, taču tie nodrošina daudzas svarīgas organisma funkcijas. Suņi paši nespēj izveidot visus tiem vajadzīgos vitamīnus, tāpēc tie ir jāuzņem ar barību.

Sausā, mitrā barība vai svaigbarība: kura labāka? 

Izvēle starp sauso, mitro barību vai svaigo barību bieži vien ir atkarīga no suņu vēlmēm un saimnieka budžeta.

Sausā barība

Liela daļa suņu saimnieku izvēlas sauso barību. Tas ir saprotami – tā ir ērti uzglabājama, ekonomiska un viegli dozējama. Tomēr sausā barība nav tikai ērtība. Kvalitatīvi graudiņi košļāšanas laikā palīdz mehāniski notīrīt zobu aplikumu, kas ir būtiski mutes dobuma higiēnai. Tā kā tajā ir ļoti maz ūdens (parasti līdz 10%), sausā barība ir ļoti koncentrēta, nodrošinot sunim nepieciešamo enerģijas lādiņu pat nelielās porcijās.

Tomēr sausajai barībai ir savas ēnas puses. Zems mitruma līmenis nozīmē, ka sunim ir jādzer ievērojami vairāk ūdens. Tāpat jāņem vērā, ka ražošanas procesā izmantotā augstā temperatūra var iznīcināt daļu dabīgo vitamīnu, tāpēc ražotāji tos pievieno papildu piedevu veidā.

Mitrā barība

Pretstats sausajiem graudiņiem ir mitrā barība– konservi un paciņas. Daudziem suņiem ļoti patīk, jo tā smaržo un garšo daudz intensīvāk. Šis variants ir ideāls izvēlīgajiem ēdājiem vai senioriem, kuriem oža vairs nav tik asa.

Galvenā mitrās barības priekšrocība ir tās sastāvs – tā satur pat līdz 85% ūdens. Tas dabiski palīdz uzturēt hidratāciju un ir īpaši ieteicama suņiem ar urīnceļu problēmām. Kvalitatīvā mitrajā barībā parasti ir mazāk cietes un ogļhidrātu nekā sausajā barībā. Galvenais izaicinājums saimniekam šeit ir cena un uzglabāšana – atvērta kārba ledusskapī ilgi nestāvēs, un lielam sunim šāds uzturs var kļūt par visai dārgu prieku.

Daži saimnieki izvēlas abu kombināciju, lai nodrošinātu dažādību un hidratācijas priekšrocības. Neatkarīgi no izvēles, nodrošiniet, lai sunim vienmēr būtu pieejams svaigs dzeramais ūdens.

Svaigbarošana

Pēdējos gados arvien vairāk saimnieku izvēlas BARF (bioloģiski piemērota svaigbarība) filozofiju. Tā balstās uz pieņēmumu, ka sunim jāēd tas, ko viņš atrastu savvaļā: jēla gaļa, kauli un orgāni. 

Taču svaigbarošana prasa vislielāko saimnieku atbildību. Suņu uztura vajadzības ievērojami atšķiras no cilvēku vajadzībām, tāpēc bez dziļām zināšanām par uzturvielu līdzsvaru, dažādu pārtikas produktu uzturvērtību, kā arī sagatavošanas un uzglabāšanas metodēm, sunim var nodarīt vairāk ļauna nekā laba. Īpaši bīstami tas ir kucēniem augšanas periodā, kad receptes ir bieži jāpielāgo. Piemēram, ja kalcija līmenis mājdzīvnieku barībā ir pārāk augsts vai pārāk zems, tas var nelabvēlīgi ietekmēt dzīvnieka veselību. Tāpat nepareizs tauku saturs barībā var izraisīt tādas veselības problēmas kā aizkuņģa dziedzera slimības.

2013. gadā veiktā pētījumā, ko izstrādāja Kalifornijas Universitātes Deivisas Veterinārmedicīnas skolas pētnieku komanda, atklājās, ka lielākajai daļai mājās gatavoto recepšu nav pilnvērtīgas.  Pētnieki analizēja 200 dažādas suņu barības receptes gatavošanai mājās, izmantojot informāciju no dažādām tīmekļa vietnēm, veterinārajām mācību grāmatām un mājdzīvnieku kopšanas rokasgrāmatām. Rezultāti uzrādīja, ka 95 % recepšu trūka vismaz vienas būtiskas uzturvielas, bet 84 % -nenodrošināja ar vairākām nepieciešamām uzturvielām.

Lai samazinātu uzturvielu deficītu risku, izmantojiet kvalitatīvu komerciāli sagatavotu komplekso svaigbarību vai konsultējieties ar kvalificētu suņu ēdināšanas speciālistu.

Svaigbarībai bieži izmanto dziļi sasaldētas sastāvdaļas, kuru pareizai atkausēšanai nepieciešams ieplānot vairāk laika. Tāpat nevar ignorēt bakterioloģisko risku – jēla gaļa var saturēt salmonelozi vai citas baktērijas, kas ir bīstamas gan sunim, gan cilvēkam, kurš ēdienu gatavo.

Barības pielāgošana suņa dzīves posmam un šķirnes izmēram

Suņa uztura vajadzības dramatiski mainās viņa dzīves laikā, tāpēc dažādās dzīves stadijās ir nepieciešamas atšķirīgas uzturvielu attiecības.

Kucēni (līdz 12 mēnešiem)

Kucēni aug ļoti strauji, tāpēc viņiem nepieciešams lielāks enerģijas daudzums, augstāks proteīna līmenis un precīza kalcija un fosfora (Ca:P) attiecība. Nepareizs uzturs un minerālvielu līdzsvars augšanas periodā var radīt paliekošas veselības problēmas, piemēram, locītavu un kustību traucējumus. Izvēloties komerciāli ražotu komplekso barību kucēniem no atzītiem ražotājiem, jums būs pārliecība, ka savu kucēnu nodrošiniet ar visām nepieciešamām vielām un pareizās attiecībās. Ja izvēlaties kucēnam dot mājās gatavotu barību, noteikti konsultējies par receptūru ar kvalificētu ēdināšanas speciālistu.

Pieauguši suņi

Pieauguša suņa ikdienas uzturā var būt līdz 50% ogļhidrātu, vismaz 5,5% tauku un 10% olbaltumvielu. Šajā posmā galvenais mērķis ir uzturēt stabilu muskuļu masu un novērst aptaukošanos. Tāpēc barības veidu un daudzumu pielāgo suņa aktivitātes līmenim. Lai palīdzētu izvērtēt suņa aktivitātes līmeni, izmantojiet FEDIAF (Eiropas barības ražotāju asociācijas) iedalījumu: 

• zema aktivititāte: mazāk kā 1 stunda/ dienā pastaigas pie pavadas;
• vidēja aktivitāte: 1-3 stundas/dienā ar zemu fizisko slodzi, piemēram, mierīgas pastaigas;
• vidēja aktivitāte+ : 1-3 stundas/dienā ar paaugstinātu fizisko slodzi;
• augsta aktivitāte:  3-6 stundas/dienā, piemēram, darba suņi, ganu suņi; 
• augsta aktivitāte ekstrēmos laikapstākļos: sacensību kamanu suņi 168km/dienā aukstumā. 

Kamanu suņu enerģijas vajadzības var būt pat 10 x lielākas nekā sunim ar zemu aktivitāti. Ja vidusmēra pilsētas suns saņem šādu barību, liekās kalorijas ātri uzkrāsies organismā tauku veidā. 

Seniori

Pieaugot suņu dzīves ilgumam, palielinās senioru īpatsvars suņu populācijā, radot nepieciešamību pēc specifiska uztura pielāgošanas.

Novecošanās sākums katram sunim ir individuāls un atkarīgs no šķirnes izmēra, piemēram, lielo šķirņu suņi par senioriem tiek uzskatīti jau no 5–8 gadu vecuma. Mazo šķirņu suņi parasti noveco lēnāk un par senioriem kļūst ap 10 gadu vecumu. Novecošanas laikā samazinās organisma spējas pretoties stresam, imūnsistēmas darbība un pasliktinās kognitīvās funkcijas (mācīšanās). Veciem suņiem var pavājināties garša un oža, tāpēc barībai jābūt īpaši kārdinošai un smaržīgai. Smaganu slimības un zobu izkrišana var apgrūtināt sausas barības uzņemšanu, to var mīkstināt samitrinot ar ūdeni vai barot ar mitro barību.

Senioru barībai bieži vien jāsatur:

• Mazāk kaloriju un tauku, lai novērstu aptaukošanos mazākas aktivitātes dēļ. Liekais svars var radīt papildu locītavu problēmas.
• Vairāk augstas kvalitātes olbaltumvielu, lai palīdzētu saglabāt muskuļu masu, izņemot atsevišķu slimību gadījumā, piemēram, nieru mazspēja.
• Pietiekams šķiedrvielu daudzums, kas nepieciešams zarnu peristaltikai līdzsvarotai mikroflorai.
• Īpaša uzmanība jāpievērš locītavu veselībai (glikozamīns, hondroitīns), omega-3 taukskābēm iekaisumu mazināšanai, cinkam (imunitātei), E vitamīnam un selēnam - antioksidanti, kas nepieciešami šūnu aizsardzībai.

Šķirnes izmēra nozīme

Suņa augums lielā mērā ietekmē vielmaiņas ātrumu.

• Mazo šķirņu suņiem ir ātra vielmaiņa. Viņiem nepieciešama kalorijām bagāta barība un maza izmēra granulas, ko ir viegli sakošļāt.
• Lielo šķirņu suņiem lielākais izaicinājums ir locītavas un sirds veselība. Barībā jābūt kontrolētam kaloriju saturam, lai izvairītos no pārmērīga svara pieauguma, kas noslogo locītavas.

Vai saproti informāciju uz barības iepakojuma?

ES likumdošana nosaka obligātās prasības informācijai, kas ražotājam ir jānorāda uz suņu un kaķu barības iepakojuma. Palīdzēsim jums izprast svarīgāko!

Informācija par barības veidu 

Visus produktus, ko dodam mūsu mīluļiem, iedala 3 grupās: kompleksā barība, papildbarība un diētiskā barība. Tam ir jābūt skaidri norādītam uz iepakojuma etiķetes.

Kompleksā barība (complete food): tā ir pilnvērtīga barība, kas sava sastāva dēļ ir pietiekama ikdienas devai un nodrošina visas nepieciešamās uzturvielas. Šādu barību var ilgstoši izmantot kā vienīgo barību sunim norādītajā dzīves posmā. Parasti ražotājs arī norāda konkrēto dzīves posmu, piemēram, kompleksā barība kucēniem. Ja nav norādīts konkrēts dzīves posms, t.i. kompleksā barība suņiem, tiek pieņemts, ka tā ir piemērota visiem dzīves posmiem, tai skaitā kucēniem un vaislas dzīvniekiem.

Papildbarība (complementary food) ir juridiski definēta kā barība, kurā ir augsts noteiktu vielu saturs, taču sava sastāva dēļ tā ir pietiekama ikdienas devai tikai tad, ja to lieto kombinācijā ar citu barību. Tas nozīmē, ka šis produkts viens pats nenodrošina visas nepieciešamās ikdienas vajadzības.

Papildbarība aptver plašu produktu klāstu, ko var iedalīt trīs galvenajās grupās:

• Produkti, kas sniedz būtisku enerģijas daļu, bet nav pilnvērtīgi, piemēram, kārumi un uzkodas.
• Produkti, kas papildina uzturu ar specifiskām vielām, piemēram, ar augstu omega-3 saturu, locītavu atbalstam, vitamīnu pastas u.t.t.
• Produkti izklaidei un nodarbei, piemēram, suņu košļājamie kārumi.

Vai zināji? Ja uz etiķetes ir norādīts “diētiskā barība”, tas nenozīmē, ka šī barība ir paredzēta suņa svara mazināšanai. 

Pamatojoties uz ES regulējumu, diētiskā barība (dietetic food)  atšķiras no parastās kompleksās barības ar to, ka tās sastāvs ir mērķtiecīgi pielāgots, lai palīdzētu dzīvniekam ar specifiskām veselības problēmām, piemēram, nieru mazspēja, diabēts, gremošanas traucējumi u.t.t.  Tā ir paredzēta, lai atbalstītu organismu gadījumos, kad parastā barība var nebūt piemērota vai var pat pasliktināt stāvokli. Diētisko barību oficiāli dēvē par "barību īpašiem barošanas mērķiem (Foods for particular nutritional uses), angļu valodā bieži izmanto terminu PARNUT, savukārt sarunvalodā mēs parasti dēvējam šīs barības par "veterinārajām diētām". Ražotājam šie mērķi ir jānorāda produkta marķējumā. 

Diētisko barību lietošanu un ilgumu ieteicams saskaņot ar veterinārārstu.

Informācija par sastāvu

Informācija par sastāvu vienmēr ir sadalīta 3 daļās: 

• Sastāvs (composition): Barības sastāvdaļas tiek norādītas sarakstā, minot katras sastāvdaļas nosaukumu dilstošā secībā pēc to svara, atsevišķos gadījumos var tikt norādīts sastāvdaļas svara procentuālais daudzums.
• Piedevas (additives): pēc ES noteikumiem, barības piedevas ir vielas, ko pievieno barībai nelielā daudzumā. Drīkst pievienot tikai ES atļautās barības piedevas, parasti norādot arī pievienoto daudzumu.

Svarīgi nejaukt piedevas ar sastāvdaļām. Kamēr sastāvs uzskaita galvenās izejvielas (piemēram, gaļu, graudaugus vai eļļas), piedevas ir specifiskas vielas, kas pievienotas receptes pilnveidošanai, papildinot trūkstošās uzturvielas, piemēram, vitamīni un mikroelementi, kā arī barības īpašību un kvalitātes uzlabošanai – konservanti, biezinātāji u.c.

• Analītiskie komponenti (analytical constituents): tie attiecas uz barības uzturvērtības analīzi. Šī sadaļa parāda, cik daudz konkrētu uzturvielu grupu ir gala produktā, piemēram, kopproteīns, tauku saturs, koppelni (neorganiskās vielas) un galveno minerālvielu (Ca, P, Na, K) kopējais saturs. Lai gan nav obligāta prasība, daudzi ražotāji papildu sniedz informāciju arī par  barības enerģētisko vērtību kalorijās un/vai MJ. 

Barošanas norādījumi

 Visiem ražotājiem uz iepakojuma ir jānorāda barošanas vadlīnijas, kas parasti ir tabulas veidā. Tajā norāda suņa svaru un atbilstošo barības daudzumu gramos dienā.

Svarīgi atcerēties, ka šie skaitļi ir paredzēti vidusmēra sunim un kalpo tikai kā orientējošs ceļvedis. Porcijas lielums var būt jāpielāgo atkarībā no aktivitātes, vecuma, vides un veselības stāvokļa.

Biežākās kļūdas, ko pieļauj saimnieki

Pat vismīlošākie saimnieki mēdz pieļaut kļūdas, kas ietekmē suņa pašsajūtu:

• Pārāk bieža barības maiņa: Suņa gremošanas sistēmai ir vajadzīgs laiks (vismaz 2–4 nedēļas), lai pielāgotos jaunai receptūrai.  Strauja maiņa dažiem suņiem var izraisīt gremošanas traucējumus, savukārt, ir situācijas, kad nedrīkst kavēties, piemēram, alerģijas gadījumā. Par to ieteicams konsultēties ar veterinārārstu!
• Pārbarošana: "Mīlestība iet caur vēderu" suņu pasaulē nozīmē aptaukošanos. Vienmēr izmantojiet virtuves svarus, nevis mērkrūzi, lai precīzi dozētu porciju.  Neaizmirstiet dienas devā ieskaitīt arī visus kārumus! Kārumiem nevajadzētu pārsniegt 10% no kopējās dienas enerģijas devas. 
• Paļaušanās uz cenu: Ne vienmēr dārgākā barība ir piemērotākā, taču aizdomīgi lēta barība parasti sastāv no graudaugu produktiem un lētām taukvielām.

Jautā sava veterinārārstam!

Neviens jums nesniegs labāku padomu kā jūsu suņa veterinārārsts. Balstoties uz dzīvnieka svaru un slimības vēsturi, veterinārārsts var sniegt ieteikumus par jūsu drauga barošanas rutīnu, barības veidu, sarakstu ar produktiem, no kuru barošanas vajadzētu izvairīties. Visi šie padomi noteikti palīdzēs jums izvēlēties sunim pareizo barību.

Jautājiet arī mums! Novuspet komanda ir jūsu rīcībā, lai palīdzētu jums izvēlēties labāko barību jūsu sunim - atbilstoši individuālajām vajadzībām, dzīvesveidam un veselības stāvoklim.

 Atbildīga barošana ir pamats jūsu mīluļa laimei un ilgam mūžam!