Suns reti vienā dienā kļūst “vecs”. Biežāk pārmaiņas notiek pakāpeniski: no rīta viņš pieceļas mazliet lēnāk, pirms ielēkšanas automašīnā apdomājas, pastaigas beigās atpaliek vai pēc intensīvākas dienas nākamajā rītā ir stīvāks. Šīs pazīmes var šķist nenozīmīgas, taču tās bieži ir tieši tas brīdis, kad ir vērts sākt domāt par locītavu veselību.
Osteoartrīts ir progresējoša slimība, un agrīna atpazīšana dod vairāk iespēju saglabāt suņa komfortu, muskuļu spēku un dzīves kvalitāti. Turklāt locītavu problēmas ne vienmēr sākas vecumdienās — tās var būt saistītas ar gūžu vai elkoņu displāziju, krustenisko saišu slimību, patellas luksāciju, traumām vai attīstības traucējumiem.
Kas notiek locītavā osteoartrīta laikā
Veselā locītavā kaulu galus klāj gluds locītavu skrimslis, locītavas dobumā sinoviālais šķidrums samazina berzi un nodrošina skrimšļa barošanu, bet locītavas kapsula, saites, cīpslas un muskuļi kopā stabilizē kustību. Osteoartrīta gadījumā skrimslis pakāpeniski bojājas, mainās zem tā esošais kauls, locītavas kapsula sabiezē un locītavas malās var veidoties osteofīti. (skatīt attēlu). Rezultāts ir sāpes, stīvums un samazināta funkcija.

Avots: Wepharm.
Pamatdokumentā osteoartrīts raksturots kā visbiežākā locītavu slimība suņiem. Tajā apkopoti dati, kas liecina, ka radioloģiskas OA pazīmes ir ļoti biežas vecākiem suņiem, taču slimības sākums daudzos gadījumos ir saistīts ar problēmām, kas radušās daudz agrāk dzīvē.
Ne tikai vecums: biežākie locītavu problēmu cēloņi
Suņu locītavu slimības var būt deģeneratīvas, attīstības, traumatiskas vai iekaisīgas. Gūžu displāzijas gadījumā augšstilba kaula galva neatbilst gūžas locītavas bedrītei, radot nestabilitāti un sekundāru osteoartrītu. Elkoņa displāzija rodas vairāku attīstības traucējumu rezultātā, kas arī veicina progresējošu osteoartrītu.
Īpaši nozīmīga ir kraniālās krusteniskās saites slimība. Atšķirībā no cilvēkiem, kuriem priekšējā krusteniskā saite bieži plīst akūtas sporta traumas dēļ, suņiem tās bieži deģenerējas pakāpeniski. Saišu vājums izraisa ceļa locītavas nestabilitāti, sāpes, muskuļu atrofiju un strauju osteoartrīta attīstību.
Maziem suņiem biežāka ir patellas luksācija, kad ceļa kauls izslīd no normālās atrašanās vietas. Vieglos gadījumos suns īslaicīgi paceļ kāju vai dažus soļus “palecas”, bet smagākos gadījumos var attīstīties pastāvīga klibošana un sekundārs osteoartrīts.
Suņi ar lielāku locītavu problēmu risku
- Lielo un giganto šķirņu suņiem, īpaši, ja šķirnei raksturīga gūžu vai elkoņu displāzija.
- Suņiem ar lieko svaru vai aptaukošanos.
- Vidēja un seniora vecuma suņiem, lai gan attīstības problēmas var sākties jau pirmajā dzīves gadā.
- Ļoti aktīviem vai sporta suņiem, kuri regulāri piedzīvo atkārtotu mehānisku slodzi.
- Suņiem pēc locītavu traumām, lūzumiem vai saišu bojājumiem.
- Suņiem ar anatomiskām vai iedzimtām locītavu īpatnībām.
Joprojām pastāv maldīgs uzskats, ka tikai liela auguma šķirņu suņi ir riska grupā. Mazo šķirņu sunīšiem bieži novēro ceļa kaula luksāciju, piemēram, čivavai, Jorkšīras terjeram, franču buldogiem, pomerāniešiem, vai locītavu problēmas, kas saistītas ar iegarenu ķermeņa uzbūvi un palielinātu slodzi uz locītavām, piemēram, takšien un korgijiem.
Pazīmes, kurām pievērst uzmanību
- Pēc atpūtas suns ceļas lēnāk, vispirms izstiepj vai saudzē kādu kāju, pēc dažām minūtēm “iekustas”.
- Pastaigu laikā solis kļūst īsāks, suns ātrāk vēlas griezties mājup, atpaliek vai izvairās no nelīdzena seguma.
- Mazāka interese par mīļākajām rotaļlietām un spēlēm ar citiem suņiem.
- Vilcinās pirms ielēkšanas auto, uz dīvāna vai citu paaugstinājumu; var atteikties lēkt pavisam.
- Pa kāpnēm kāpj lēni, ar abām pakaļkājām kopā vai cenšas no kāpnēm izvairīties.
- Klibošana, vienas kājas saudzēšana, “zaķa lēcieni” ar pakaļkājām, izmainīta stāja vai svara pārnešana.
- Aizkaitināmība, nevēlēšanās tikt aiztiktam, miega izmaiņas vai mazāka interese par ierastām aktivitātēm.
- Redzams muskuļu masas zudums virs sāpīgās kājas.
Optimāls svars: nozīmīgs faktors, ko mēs varam ietekmēt
Nekad nebūs par daudz atgādināt, ka mūsu mīluļa svara kontroleun optimāla svara uzturēšana ir viens no nozīmīgākajiem locītavu veselības faktoriem. Katrs liekais kilograms palielina mehānisko slodzi uz balsta locītavām. Turklāt taukaudi nav tikai “rezerves masa” — tie ir bioloģiski aktīvi un saistīti ar iekaisuma mediatoriem.
Ievēro! Ķermeņa kondīcija ir svarīgāka par ideālo kilogramu skaitu! Papildus svara noteikšanai, rekomendējam regulāri izvērtēt arī ķermeņa kondīciju (BCS). Ideāla kondīcija: ribas ir viegli sataustāmas un no augšas ir redzams viduklis. Jautā savam veterinārārstam kā viegli noteikt kondīciju mājās!
Pētījumos par suņiem ar osteoartrītu svara samazināšana ir uzlabojusi klibuma rādītājus; uzlabojums var būt redzams jau pēc salīdzinoši neliela ķermeņa masas samazinājuma. Tas protams nenozīmē strauju diētu — drošs svara samazināšanas plāns jāveido kopā ar veterinārārstu.
Kustība ir vajadzīga — bet tai jābūt pareizai
Hronisku locītavu slimību gadījumā pilnīgs miers parasti nav risinājums. Regulāra, kontrolēta un zemas slodzes kustība palīdz saglabāt muskuļu masu, kas stabilizē locītavas, uztur kustību apjomu un mazina strauju fiziskās formas zudumu. Savukārt neregulāra, ļoti intensīva slodze — piemēram, reta gara pārgājiena diena pēc mazkustīgas nedēļas — var radīt pārmērīgu noslodzi.
-
Viegla un vidēja osteoartrīta gadījumā piemērotas īsākas, bet biežākas pastaigas pie pavadas. Vajadzētu izvairīties no strauja startiem, pagriezieniem un apstāšanās.
-
Smagākas osteoartrīta gadījumā vai pēcoperācijas periodā aktivitāšu apjoms jāpielāgo veterinārārsta vai rehabilitācijas speciālista norādēm.
-
Hidroterapija var būt vērtīga, jo ūdens atslogo locītavas, vienlaikus ļaujot trenēt muskuļus.
Ārstēšana nav viena tablete - visefektīvākā ir kompleksa pieeja
Hronisks osteoartrīts ietekmē ne tikai skrimsli, bet visu locītavu, apkārtējos audus, muskuļus un kustību paradumus, tāpēc ar vienu tableti bieži nepietiek.
- Sāpju un iekaisuma kontrole ar veterinārārsta nozīmētām veterinārajām zālēm; suņiem nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi ir viena no galvenajām zāļu grupām osteoartrīta sāpju mazināšanai.
- Svara kontrole: Veterinārārsta palīdzēs izveidot svara mazināšanas programmu. Lieliski palīgi būs īpašās barības svara mazināšanai: Prins Procare Diet Weight Reduction&Diabetic vai Forza10 VetDiet All Size Weight Control. Šīs barības ir pilnvērtīgs uzturs suņiem: ar samazinātu kaloritāti, palielinātu šķiedrvielu saturu, kas palīdz radīt sāta sajūtu, un palielinātu proteīna saturu, lai palīdzētu uzturēt muskuļu masu svara zaudēšanas laikā.
-
Ja svars ir ideāls vai tuvu tam, tad rekomendējam mūsu īpašās diētiskās barības locītavu funkciju atbalstam, piemēram, Forza10 Active Vet Diet Adult Condro, Forza10 Active VetDiet Puppy Condro vai Prins ProCare Diet Mobility. Maza auguma šķirņu suņiem piemērota būs piemērota arī jaunā barība no Forza10: Monodiet Mini/Toy Joint Care. Šajās pilnvērtīgajās barībām ir pievienotas sastāvdaļas, kas palīdz uzturēt locītavu škrimšļa veselību, piemēram, glikozamīns, hondroitīns, kā arī augsts omega 3 taukskābju saturs iekaisuma mazināšanai, vai pievienoti dabīgi augu ekstrakti ar pretsāpju iedarbību, piemēram, velna nags, bosvēlija, arī gliemenes (Perna canaliculus), kas ir lielisks glikozamīnglikānu un omega-3 avots.
-
Regulāra zemas slodzes kustība un fiziskā rehabilitācija.
-
Vides pielāgošana — neslīdošs segums, labi polsterēta guļvieta, rampas automašīnai vai kāpņu vietā.
-
Atsevišķos gadījumos var būt nepieciešama ķirurģiska ārstēšana, piemēram, krusteniskās saišu stabilizācijas operācijas vai citas ortopēdiskas procedūras.
Omega-3 un citi hondroprotektori
Hondroprotektori ir funkcionālās papildbarības jeb t.s. uztura bagātinātāji, bieži tiek lietoti papildus medikamentozai terapijai un/vai profilaksei suņiem ar augstu locītavu problēmu risku.Vienas no svarīgākajām hondroprotektoru sastāvdaļām ir omega-3 taukskābes (EPA un DHA). Šo neaizvietojamo taukskābju pretiekaisuma iedarbība ir visplašāk aprakstīta un pierādīta.Bagātīgs omega-3 avots ir zivju eļļa, piemēram, Brilliant laša eļļa.
Portugāļu ražotājs Wepharm piedāvā WeJoint Plus, kurā vienā produktā ir apvienotas sastāvdaļas, kas palīdz ne tikai stiprināt locītavas un atjaunot audus, bet arī kontrolēt sāpes un iekaisisumu. Tas ļauj atjaunot suņa dzīves kvalitāti un aizkavēt locītavu patoloģijas attīstību. WeJoint Plus sastāvā ir ne tikai glikozamīns un hondroitīns augstā koncentrācijā (nepieciešami locītavu skrimšļaudiem), bet arī 2. tipa kolagēns, kas samazina iekaisumu un kolagēna noārdīšanos. Papildu ir pievienoti arī krila eļla (augstvērtīgs omega-3 un dabīgā antioksidanta - astaksantīna avots), velna naga ekstrakts (pretiekaisuma un pretsāpju īpašības) un MSM (pretsāpju īpašības), C vitamīns (spēcīgs antioksidants), un visbeidzot - mangāns un cinks - tie ir svarīgi daudzos organisma procesos. Pieejami vairāki veidi atkarībā no dzīvnieku svara: WeJoint Plus lieliem suņiem, WeJoint Plus vidēja auguma suņiem un WeJoint Plus maziem suņiem. Maziem sunīšiem un kaķiem kā alternatīvu piedāvājam WeJoint Plus pastu.
Hronisku sāpju gadījumā WeJoint Plus var kombinēt vai aizvietot ar WeConfort - papildbarību ar augstu kaņepju eļļas saturu, omega-3 un velna naga ekstraktu.
Savukārt Catalysis ražotais hondroprotektors Folrex balstās uz aktivēto folskābi, kas samazina iekaisumu un sāpes, aktivēto hitīnu un cisteīnu, spēcīgu antioksidantu, kas novērš bojātā skrimšļa deģenerāciju. Turklāt Folrex ir šķīdums, kuru ērti dozēt un iedot ar pievienoto mēršļirci. Pēc ortopēdiskām operācijām un kaulu lūzumiem rekomendējam Kalsis kaulaudu dzīšanas un atveseļošanās veicināšanai.
Ievēro! Visi minētie hondroprotektori neaizstāj pilnvērtīgu uzturu un pirms lietošanas rekomendējam konsultēties ar jūsu veterinārārstu!
